Vēsture

   Ir pagājuši 86 gadi. Mēs esam gandarīti, ka 1923. gadā uzsāktās klavieru, vijoles, dziedāšanas un ērģeļu klases ir izaugušas līdz 7 nodaļām: Klavieru, Stīgu instrumentu, Pūšam– un Sitaminstrumentu, Tautas instrumentu, Vokālās, Kordiriģēšanas, Mūzikas teorijas, kurās mācās kopumā 420 audzēkņi: 320 mūzikas skolā, 29 pamatskolā (5.– 9. klasē ), 71 vidusskolā.

   Laika gaitā ir radusies virkne kolektīvu – skolas stīgu orķestris un vidusskolas kamerorķestris, skolas un vidusskolas akordeonistu orķestri, skolas meiteņu un zēnu kori, pamatskolas meiteņu koris, vidusskolas meiteņu un jauktais kori, lauku kapela un tautas mūzikas ansamblis, džeza un akordeonistu trio -, kuros mācās muzicēt gan paši mazākie skolas audzēkņi, gan vidusskolēni.

   Protams, vidusskola ir kļuvusi par pilsētas mūzikas dzīves centru. Vidusskolas sienās vidēji gadā tiek rīkoti 30 koncerti, bez tradicionālajiem koncertiem – atskaites, svētku, pedagogu, audzēkņu, tematiskiem – tiek organizētas koncertlekcijas pilsētas skolās, bērnudārzos, bērnu patversmēs, kā arī koncerti - skates un festivāli ar īpašu, konkrētu ievirzi. Ir izveidojušies jau tradicionāli konkursi un festivāli: St.Broka Jauno dziedātāju un vokālo ansambļu konkurss, Starptautiskais akordeonistu konkurss – festivāls, Dienvidlatgales reģiona mūzikas skolu koru Festivāls – koncerts, koncertlekciju cikls pilsētas skolām “Būsim pazīstami”, Starptautiskais kameransambļu konkurss “NOVA MUSICA” un citi.

   Mūsu profesinālisma pamatus ir likuši N.Vanadziņš, A.Feils, J.Rozītis, V.Aksjutičs, J.Karps, B.Braunfelde, O.Borovska; godam turpinājuši St.Broks, M.Bašs, P.Kvelde, V.Oseņenko, E.Martinova, V.Mirošņikovs, V.Hodukins; profesionāli attīstījuši T.Broka, R.Petkeviča, V.Cīrule, T.Savickis, St.Gribusts, V.Drobiševska, Ģ.Keviša, V.Lūse, I.Eižvertiņa, V.Akulova, N.Sļusars. Šodien mēs lepojamies ar pedagoģiskās „stafetes” turpinātājiem – mācību darba vadītājām L.Plotiņu un I.Zeili, nodaļu un metodisko komisiju vadītājiem L.Ļebedevu, I.Sajevsku, E.Bambāni, I.Ozunu, D.Maskaļūni, T.Saratovu, E.Dakšu, M.Samorodovu, Ē.Dauguli, I.Zdanovsku, I.Lociku, audzinātājām J.Kostjukeviču un K.Šumsku, kā arī ar visiem gan vidējās, gan jaunākās paaudzes kolēģiem, kuri turpina šīs tradīcijas.

   Par ļoti svarīgu un būtisku tradīciju ir arī izveidojusies pedagogu spēja pašiem darboties radošajā jomā pilsētā, novadā, republikā: T.Broka ir Latvijas Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģente; vairākus korus sekmīgi vada J.Ustinskovs; akordeonistu orķestra kā starptautiski atzītas koncertvienības vadības stafeti pēc V.Hodukina pārņēma T.Saratova; Ē.Daugulis veiksmīgi nodarbojas tautas mūzikas ansambļu jomā; N.Sļusara vadītais vijolnieku ansamblis ir kļuvis par pilsētas pasākumu gandrīz neatņemamu sastāvdaļu, A.Broka vadītais kamerorķestris gatavo arī pilsētas iedzīvotājiem nopietnas koncertprogrammas. Pastāvīgi muzicē pianisti A.Broks, E.Bambāne, I.Boikova, vokāliste J.Borele, stīdzinieki I.Ozuns, N.Sļusars, St.Petkevičs, jaunie pūšamo instrumentu spēles pedagogi D.Maskaļūne un R.Saikovskis, akordeoniste T.Saratova; komponē A.Broks, J.Ustinskovs, Ē.Daugulis; aranžējumus un instrumentācijas veido A.Broks, Ē.Daugulis, N.Sļusars.

   Mūsu audzēkņi piedalās visos konkursos un festivālos, kuri var dot mūziķim tik vajadzīgo rūdījumu un pieredzi; sākot ar klasiskajiem obligātajiem Valsts un Starptautiskajiem konkursiem, beidzot ar netradicionāliem džeza, tautas mūzikas un citiem konkursiem. Mēs arī neaizmirstam, ka veselā miesā - vesels gars, tāpēc, neskatoties uz saviem 86 gadiem, mēs – gan audzēkņi, gan pedagogi – ar panākumiem sportojam, par ko liecina arī izcīnītie diplomi pilsētas skolu sacensībās.

   Vēsture skaitļos

   Vārds
1923.g. Latgales Tautas konservatorija
1934.g. Daugavpils Tautas konservatorija
1940.g. Daugavpils Mūzikas vidusskola
1992.g. Daugavpils Mūzikas koledža
2003.g. Daugavpils Mūzikas vidusskola

   Direktori
1923.g. – 1929.g. N.Vanadziņš
1929.g. – 1933.g. P.Krūmiņš
1933.g. – 1940.g. A.Feils
1941.g. – 1944.g. B.Sosārs
1944.g. – 1947.g. P.Krūmiņš
1947.g. – 1954.g. A.Lazdiņš
1954.g. – 1958.g. St.Broks
1958.g. – 1959.g. T.Broka
1959.g. – 1977.g. St.Broks
1977.g. – 1992.g. T.Savickis
1992.g. – 1995.g. I.Baltābola
kopš        1995.g. A.Broks

   Kolektīvi